Aktīvās atpūtas izpriecas

fitness-594143_1280

Sportam noteikti nevajadzētu būt tikai un vienīgi kā nodarbei priekš svara zaudēšanas vai kaloriju samazināšanas un cilvēkiem vajadzētu sporto arī prieka pēc. Profesionālās sporta spēles ar atlētiem parasti notiek naudas dēļ, skriešana un vingrošana un trenažiera notiek lai zaudētu kalorijas un iegūtu ikdienai nepieciešamās kustības, bet kur tad paliek prieks un izpriecas?

Ir taču tik daudz un dažāda fiziskās aktivitātes, kuras ir patīkamas un kuras darot tu nemaz nejūti, kā tiek zaudētas kalorijas jo tev ir tik jautri un interesanti. Ar draugiem spēlēt pludmales volejbolu, futbolu vai basketbolu ir jautri un reizē arī nogurdinoši. Vasarā doties peldēties uz tuvējo ūdenstilpni ir atvēsinoši, aizraujoši un reizē arī fiziski nogurdinoši, jo peldot mēs izmantojam lielu daļu no sava ķermeņa muskuļiem. Arī vienkāršas pastaigas var būt ļoti labs veids, kā zaudēt kalorijas un uzturēt sevi formā un pastaigājoties ir iespējams gan klausīties grāmatas, gan runāt pa telefonu vai vienkārši izbaudīt dabu un divvientulību to darot ar savu otru pusīti. Un tad ir arī taču vēl dejas, teniss, skrituļdēlis, velosipēds un vēl citas līdzīgas lietas, kuras visas var izmantot, lai aktīvi atpūstos, iegūtu prieku un reizē arī sadedzinātu kalorijas. Vasarā mums vajadzētu pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārā staigājot priecājoties un sportojot, un arī ziemā vajadzētu doties uz kalna slēpot vai snowboardot vai vienkārši šļūkt ar kamanām un velt sniega vīrus. Un ja tev izdodas atrast šādas fiziskās aktivitātes, kuras nemaz neliekas, kā sportošana tad tu vari ātri vien zaudēt savus liekos kilogramus pat tam nepievēršot tik lielu uzmanību.

Bet kad tu ņem bezprocentu (безлихвен заем) vai bez kontrakta kredītu (пари на заем без трудов договор) esi uzmanīgs jo tieši tāpat, kā sportā arī finansēs ir jābūt uzmanīgam ik-brīdi.

Agrākos laikos mums daudz vairāk bija jāveic dažādas fiziskas darbības sākot ar lauku aršanu un govju slaukšanu līdz remontdarbiem un pārvietošanai ar velosipēdu. Bet mūsdienās daudzi no mums pavada katru dienu pie datora un tāpēc arī fiziskās aktivitātes ir par maz un nesanāk tik daudz kustību, lai varētu sadedzināt visas kalorijas, kas dienas laikā tiek uzņemtas. Tāpēc arī mūsdienu sabiedrībai vajadzētu pēc iespējas vairāk hobijus tieši atrast tādus, kur mēs varam izkustēties un izlocīt savus stīvos muskuļus un reizē arī nodzīt savu vēdera riepu. Bet tam nevajadzētu būt uzspiesti un katram pašam ir jāatrod savas nodarbes nevis jāskatās no citiem cilvēkiem vai arī no kādiem “guru” jo pat vienkārša staigāšana, kā jau minēju iepriekš, var būt pietiekoša, lai iegūtu ikdienas aktivitāšu devu un atspējotu ikdienas ilgo sēdēšanu.

Kaloriju skaitīšana un svars

fitness-465203_1280

Lai zaudētu svaru tev ir vai nu jāsamazina uzņemtās kalorijas vai arī jāpalielina iztērētās kalorijas, lai beigās sanāktu tā, ka tavs ikdienas, iknedēļas un ikmēneša limits būtu ar negatīvu zīmi. Šādā veidā ja tu pamazām zaudēsi kalorijas, tad arī tavs liekais svars samazināsies un tu palēnām sāksi justies labāk un arī lēnām sāksi redzēt svara izmaiņas un arī redzēsi, ka tavs izskats paliek aizvien labāks un labāks. Bet kaloriju skaitīšana nav nemaz tik viegls process un nekad nav iespējams simtprocentīgi noteikt cik tieši kalorijas ir kādā ēdienā un cik kalorijas tad tu uzņem un cik patērē dienas laikā. Tāpēc arī kaloriju skaitīšana, lai gan var būt kā labs līdzeklis liekā svara zaudēšanai, tomēr tas nevar būt vienīgais līdzeklis, ko tu lieto un neizbēgami tev būs jālieto arī citi uzskaites līdzekļi, kā ķermeņa apkārtmērs, svars un ēdiena veselība ne tikai kalorijas.

Ikdienā mūsu ķermenis patērē vidēji 1500-2500 kalorijām atkarībā no tā vai tu esi sieviete vai vīrietis un arī no tā cik liels ir tavs svars un cik daudz tev ir fizisko aktivitāšu. Liekais svars sāk rasties tad, ja tu ilgstoši uzņem vairāk kaloriju nekā tu patērē, bet svara samazināšana var notikt tikai un vienīgi tad, ja tu uzņem mazāk kalorijas nekā tu patērē. Šī vienkāršā formula ir tik tiešām ļoti viegli saprotama ikvienam un lai samazinātu savu svaru tev vienkārši ir jāveic jebkādas darbības, lai iegūtu katru dienu kalorijas mīnusā. Teorētiski tam, kā tu to dari nav nozīmes bet praktiski parasti svara samazināšanai ir jāmaina liela daļa no savas dzīves un jāsāk ēst mazāk un veselīgāk, kā arī jāsāk vairāk sportot un patērēt lielāku kaloriju daudzumu. Es esmu redzējis cilvēkus, kas, piemēram, nemaina savu diētu un tikai sāk vairāk sportot un, lai gan viņu progress ir lēnāks, tomēr ilgākā laikā viņiem izdodas zaudēt svaru. Un arī tieši otrādāk ir cilvēki kuri samaina diētu un nesāk vairāk sportot un arī tādā veidā tiek zaudēti liekie kilogrami. Bet vislabākajam rezultātam un ātrākiem panākumiem labāk tomēr ir darīt visu, kas vien iespējams ne tikai vienu lietu.

Vienā kilogramā ir vidēji 7000 kilokalorijas un salīdzinājumam vienā sierburgerā (Hesburger) ir ap 400 kalorijām bet noskrienot vienu stundu vidēji ātrā tempā cilvēks zaudē aptuveni 900 līdz 1000 kalorijām. Tātad, lai zaudētu vienu kilogramu tev ir vai nu jānoskrien 7 stundas vai arī jāizlaiž aptuveni 17 siera burgeri (ne jau komplekti). Parasti fitnesa eksperti saka, ka mēnesī ir ieteicams zaudēt no 1 līdz 2 kilogramiem, lai svars nekristu pārāk ātri, bet lai arī būtu redzams vismaz kaut kāds rezultāts – 2 kg mēnesī  = 12 kg (6 mēnešos). Piemēram, ja tu gribi mēnesī zaudēt šos 2 kg tad tu vari pusi no tā zaudēt ar ēdienu atsakoties no piemēram 17 burgeriem un otru pusi uzsākot vairāk skriet un mēneši noskrienot 7 stundas, kas būtu aptuveni pusstundu katru otro dienu. Un, protams, tas nebūs viegli un ātri un rezultāti būs redzami tikai pēc ilgāka laika tāpēc tev būs jāmotivē sevi un jācenšās pieturēties pie plāna pat tad, ja tev liekas, ka nekas nemainās!

Pieņemšanās svarā un svara zaudēšana

sneakers-812856_1280

Lielākā daļa cilvēku kas meklē informāciju par svaru un treniņiem parasti vēlas zaudēt lieko svaru, jo tas traucē izbaudīt ikdienas dzīvi un justies labi, bet ir arī cilvēki, kuri ir pārāk tievi un kuri meklē tieši pretēju informāciju par to, kā iegūt papildus svaru. Otrā kategorija, protams, ir mazākumā, bet tādi cilvēki pastāv, tāpēc nevienam fitnesa ekspertam nevajadzētu šo kategoriju atstumt un ir jāpievēršas visa veida cilvēkiem un viņu problēmām. Tieši tāpēc šodien vēlos pastāstīt jums par kādu tiešām ļoti interesantu eksperimentu ko ir izveidojis Amerikānis Drū (Drew) no mājas lapas www.fit2fat2fit.com. Šis vīrietis izdomāja izveidot eksperimentu kurā 6 mēnešu laikā viņš pieņēmās svarā un pēc tam 6 mēnešu laikā atkal nometa svaru tādā veidā gada laikā kļūstot no muskuļota vīra par tauku piku un pēc tam atkal šo lieko svaru nometot.

Eksperimenti, kur cilvēki vai nu pieņemas svarā vai arī nomet liekos kilogramus ir ļoti daudz, bet šāda veida vienots fitnesa eksperiments kur viens cilvēks gan pieņemas svarā gan pēc tam šo svaru nomet līdz šim vēl nav noticis. Kopumā Drū 6 mēnešos izdevās pieņemties svarā par 35 kilogramiem pilnīgi bez nekādiem vingrojumiem un ēdot visu, ko vien viņš vēlējās. Bet pēc tam viņš šos pašus 35 kilogramus atkal nometa un eksperimenta beigās izskatījās tieši tāpat, kā sākumā.

Cilvēkiem parasti ir grūti veikt pat šo svara nomešanu vai palielināšanu vienā virzienā, bet izdarīt gan to gan to ir tiešām apbrīnojami un nav brīnums, ka Drū ir izdevies iegūt ļoti lielu popularitāti un daudzi cilvēki pēc tam ir izmantojuši viņa maltīšu plānus un vingrojumu programmu lai nomestu svaru. Protams, ikdienā mums nekad nebūs vajadzīgs veikt šāda veida pārveidojumus, kur būtu vajadzīga gan svara samazināšana gan palielināšana viena pēc otras, bet mēs visi varētu pamācīties, to, kādā veidā Drū izdevās iegūt 35 kilogramus 6 mēnešos un pēc tam šos pašus kilogramus arī atkal nomest. Ja mēs izdalam 35 kilogramus ar 6 mēnešiem tad redzams, ka katru mēnesi Drū bija jāpieņemas svarā un vēlāk arī jāzaudē 5.8 kilogrami svara un tas ir tiešām liels daudzums, ja ņemam vērā, ka vidēji vienā kilogramā ir vairāk kā 7000 kaloriju tad viņam mēnesī bija jāzaudē un jāuzņem vairāk kā 40000 kaloriju. Ja mēs ņemam vērā, ka stundas skrējiens vidēji ātrā tempā sadedzina aptuveni 1000 kalorijas tad viņam katru mēnesi būtu jāskrien aptuveni 40 stundas, ja viņš gribētu svaru nomest tikai ar skriešanu. Bet tā, kā ēdiens arī ir ļoti liela daļa no jebkura fitnesa plāna, tad parasti šīs abas lietas ir jāapvieno.

35 kilogrami 6 mēnešos ir liels skaitlis un parastiem cilvēkiem vajadzētu mērķēt uz daudz mazākiem skaitļiem un pat 2 kilogrami mēneši ir ļoti labs mērķis, jo tas nozīmē, ka gada laikā tas jau būs 24 kilogrami un mēnesī samazināt savu kaloriju uzņemšanu vai arī patērēt 14000 kaloriju ir daudz reālāk kā 40000 kaloriju. Ja mēs šo kaloriju daudzumu mēģinātu nodzīt tikai ar skriešanu tad tas būtu 14 stundas mēnesī, kas būtu vidēji stunda katru otro dienu un tad jau liekas daudz reālāk nekā gandrīz 1.5 stundas dienā un tā katru dienu!

Motivācija un fiziskās aktivitātes

woman-1456950_1280

iepriekšējos rakstos mēs noskaidrojām, ka fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas un bez tām mums nav iespējams dzīvot veselīgu un priecīgu dzīvi. Bet viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs saskaramies ikdienā ir tieši motivācijas trūkums un nespēja sevi piespiest sportot. Tāpēc šodien apskatīsim, kā tad sports un motivācija savienojas un kā tie viens otru iespaido.

Pirmkārt, jau pats vārds motivācija ir visai intriģējošs, jo cilvēks ir tā attīstījies, ka viņš ir spējīgs darīt daudz un dažādas lietas, bet mums pašiem ir jāizlemj, kuras no šīm lietām ir svarīgas un kurām tad mēs gribam veltīt savu laiku un enerģiju. Un no tāda skatpunkta tad arī varam redzēt, kāpēc mēs dažām lietām varam atrast motivāciju bet citām tieši otrādi atkal nevaram. Un sportošana, un fiziskās aktivitātes tieši arī ietilpst šajā kategorijā kurā mums ir grūti atrast motivāciju lai šīs aktivitātes veiktu katru dienu.

Motivācijas trūkums parasti ir saistīts ar to, ka nav iespējams redzēt tūlītēju atdevi no šādām fiziskajām aktivitātēm un pat ja tu katru dienu noskrietu 10 kilometrus tad liekā svara zudums būtu niecīgs un labāk redzams tikai pēc vairākiem mēnešiem. Un motivācija parasti nedarbojas uz vairākiem mēnešiem un ir vajadzīgi tūlītēji rezultāti lai varētu turpināt darīt šīs fiziskās aktivitātes. Tieši tāpēc arī cilvēki mēģina dažādi sevi apmānīt un motivēt citādos veidos, vai nu apsolot sev pēc sportošanas kādu izklaidi vai kārumu vai vienkārši mēģināt sarunāt kādu palīgu kas tevi motivētu un kuru tu motivētu skriet tajos brīžos kad kādam no jums negribas. Bet pat ar visām šīm darbībām ir sarežģīti kārtīgi uzsākt šādu jaunu ieradumu un tieši pirmās reizes un pirmie mēneši parasti ir visgrūtākie, un pēc tam šī motivācijas atrašana paliek arvien vieglāka un vieglāka jo ir jau iestrādājies ieradums un ieraduma pārtraukšana nav tik viegla.

Parasti tie cilvēki, kas ir spējīgi izmainīt savus ieradumus un iesākt sportot to dara vai nu pēc kāda ļoti emocionāla notikuma ( pazemojuma par lieko svaru, šķiršanās no mīļotā vai kāda pazīstama cilvēka zaudēšanas ) vai arī pēc ilga darba ar sevi un tāda kā sevis pierunāšanas.  Lai izveidotu sportošanas ieradumu ir vajadzīgs tiešām ilgs laiks un patstāvīga sevis piespiešana un vislabāk ir tad, ja ir iespējams katru dienu kaut mazliet pasportot un tādā veidā neizlaist pat vienu dienu un noteikti ka nekādā gadījumā neizlaist vairākas dienas, nedēļu vai vairāk laika. Jo vairāk laika paiet starp sportošanas reizēm, jo grūtāk būs atkal sevi piespiest, ja tev vēl nav izveidojies stiprs ieradums. Bet tieši otrādi, ja nu tev jau ir izveidojies ieradums, tad jo vairāk laika tu izlaidīsi, jo lielāka būs vēlme iziet paskriet vai veikt kādas fiziskas aktivitātes un pēc tam ieslīgt vecajā rutīnā būs daudz grūtāk.

Es esmu redzējis daudzus gadījumus, kuros cilvēki tiešām vienā dienā piespiež sevi un no tās dienas uz priekšu uzsāk kārtīgu sportošanu un vēl vairāk gadījumus, kuros cilvēki mēģina bet izgāžas savos sportošanas mēģinājumos. Tāpēc ir grūti spriest, kas ir tieši tie faktori, kas mums ļauj pieturēties pie plāna un sevi motivēt bet atkal citiem to neļauj.

Sportot un mācīties vienlaikus?

earphones-390334_1280

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad mūsdienās cilvēkiem ir jāsporto, lai varētu kļūt slaidi un lai varētu uzturēt savus muskuļus un kaulus veselīgus un stiprus. Bet tā, kā sportošanai ir jāveltī dienā visai ievērojam laiks, tad liela daļa cilvēku cenšas kaut kādā veidā apvienot sportu ar mācībām vai strādāšanu, lai varētu paveikt vairākas darbības vienlaikus. Ir dažādi veidi, kā to panākt, bet vispopulārākie ir:

Skriet un klausīties e-gramatas – Man, personīgi, vislabākais veids, kā es varu apvienot sportu ar kaut ko citu ir dienā mēģināt noskriet aptuveni 10 kilometrus un tajā pašā laikā klausīties dažādas interesantas audio grāmatas. Es esmu iemanījies klausīties šādas grāmatas pat uz 2x vai 3x lielāku ātrumu nekā tās parasti skan un tādā veidā stundas skrējienā es varu noklausīties 2-3 stundas materiālu. Es pats klausos dažādas zinātniskas grāmatas un arī zinātniskās fantastikas grāmatas, kā arī autobiogrāfijas un tās visas man palīdz gūt iedvesmu savam darbam
Skriet uz skrej-celiņa un skatīties filmas vai kāda cita veida video materiālus – ja tev mājās ir skrej-celiņš tad tu vari dienā stundu pavadīt uz šīs uzpariktes un to novietot vai nu pretim televizoram vai datoram un tādā veidā piestrādāt pie savas fiziskās formas un reizē arī vai nu izklaidēties vai izglītoties. Šis ir ļoti labs paņēmiens, bet tev būs jāuzstāda sev noteikts grafiks jo pretējā gadījumā ātri vien tu par skrej-celiņu aizmirsīsi un tas stāvēs stūrī krādams putekļus.
Iet uz skrej-celiņa un vienlaicīgi strādāt pie datora – Ja tev ir darbs pie datora vai arī tu pats esi uzņēmējs, tad tev ir unikāla iespēja novietot skrej-celiņu pie stāvošā galda un vienlaicīgi iet un strādāt, lai varētu iegūt gan labu fizisko formu gan arī vienlaicīgi padarīt savus darbus. Ātrumam ar kādu tu iesi ir jābūt lēnam un pie intensīvākiem darbiem tu noteikti pat apstāsies, jo šādi ir daudz grūtāk koncentrēties, bet visā visumā šī ir ļoti laba metode!
Izmantot stāvošo galdu, lai nebūtu visu dienu jāsēž – Ja tu tomēr nevari vienlaicīgi strādāt un iet, tad tu vismaz vari iegādāties stāvošo galdu un nevis visu dienu sēdēt, bet gan stāvēt visu, vai vismaz daļu no savām darba stundām. Stāvot cilvēka ķermenim ir daudz vieglāk un netiek likts tik daudz noslogojums uz muguru un mugurkaulu un vienlaicīgi arī tiek mazliet trenēti kāju muskuļi, kuriem tad tevi ir jānotur.
Braukt ar velo-trenažieri un klausīties, lasīt, mācīties – Arī velo-trenažieris ir ļoti labs veids, kā trenēties un tajā pat laikā arī iegūt papildus labumu skatoties, klausoties vai lasot kaut ko interesantu vai aizraujošu. Tāpēc, ka uz velosipēda sēžot tu nekusties tik daudz, kā tas notiek uz eliptiskā trenažiera, tad tu vari daudz labāk koncentrēties uz tiem darbiem, ko tu dari.
Svaru zāle klausīties audio grāmatas – Un vēl viena iespēja ir arī doties uz svaru zāli un nevis vienkārši klusumā vai mūzikas ritmā trenēt muskuļus bet gan arī ielikt austiņas un klausīties kādu audio grāmatu vai kaut ko līdzīgi interesantu, lai varētu izklaidēties/izglītoties un tajā pat laikā arī uzturēt sevi fiziskajā formā.

Pirmajā reizē, kad tu kaut ko tādu mēģināsi varētu būt, ka tu nevarēsi koncentrēties ne skriešanai ne tam ko tu skatīsies vai klausīsies, bet ar laiku tavs ķermenis un tavas smadzenes pieradīs un tad šī stunda dienā liksies, ka paiet daudz ātrāk nekā tas būtu tad, ja tu vienkārši ietu skriet / braukt / iet vai cilāt svarus klusumā vai klausoties mūziku.

Sports sevis pilnveidošanai

baseball-454559_1280

Cilvēka ķermenis ir attīstījies tā, ka mums ir nepieciešamas fiziskas nodarbes, lai mūsu muskuļi neatrofētos un mūsu kauli nepaliktu pārliku vāji. Tieši tāpēc arī mūsdienās, kad liela daļa no cilvēkiem savu darba dienu pavada sēžot pie datora, muguras sāpes, kāju sāpes un vispārīgs nogurums ir viena no lielākajām cilvēku problēmām. Ja mēs paskatāmies uz to, kā cilvēki dzīvoja pirms 5000 vai 10000 gadiem, kas ir vidēji tikai 100 līdz 500 paaudzes senā pagātnē tad ir redzams, ka cilvēkam bija nemitīgi jālieto savi muskuļi lai medītu dzīvniekus, audzētu augus un aizsargātu sevi no citiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Bet pēdējo pāris simtu gadu laikā mēs esam attīstījušies tādā ātrumā, ka tagad tikai 1% cilvēku ir jāiesaistās ēdiena audzēšanā un mums vairs sevi nav jāsargā no meža dzīvniekiem un citām līdzīgām briesmām. Un tieši tāpēc arī mūsu muskuļi vairs netiek lietoti tik daudz, cik tas bija pagātnē, un tas noved pie vispārējas ķermeņa atrofēšanās un daudz, dažādām sliktām izjūtām. Arī pārvietošanos mēs esam aizstājuši ar velosipēdiem, motocikliem, automašīnām, autobusiem, kuģiem un lidmašīnām un tāpēc pat staigāšana no punkta A līdz punktam B vairs nav pietiekoša lai noturētu fizisko formu.

Mums taču visiem patīk skatīties uz skaistiem un slaidiem ķermeņiem neatkarīgi vai tu esi Vīrietis vai Sieviete un tas ir tāpēc, ka mūsu smadzenes ir attīstījušās atpazīt slaidu ķermeni, kā stipru indikatoru tam, ka šis pretējā dzimuma pārstāvis ir spēcīgs, vesels un viņam ir labi gēni, kurus tad mēs varētu savienot ar saviem, lai veidotu atvases. Tāpēc arī dažādās reklāmās vienmēr tiek rādīti slaidi un sportiski ķermeņi kas uzreiz piesaista uzmanību.

Lai iegūtu skaistu ķermeni ir nepieciešams sports un savu muskuļu nodarbināšana, kā arī tauku nodzīšana ar kaloriju dedzināšanu. Un tā, kā mūsdienās cilvēkiem fizisku darbu ir jādara aizvien retāk, tad mums ar sportu ir jānodarvojas savā brīvajā laikā un vai nu jāiet uz trenažieru zāli vai arī jādodas ārā skriet, lai varētu sadedzināt tās liekās kalorijas un uzturēt savus muskuļus formā. Ja tu vēlies noturēt sevi fiziskā formā tad dienā pietiek vien ar stundu fizisko aktivitāšu, bet ja tu centies palielināt muskuļu masu vai nodzīt taukus, tad tev vajadzēs sportot vairāk un noteikti arī ieturēt pareizu diētu, kas paredzēta šādai slodzei. Bet lielai daļai cilvēku šādas ikdienas fiziskās aktivitātes ir liekas un tādām vienkārši nav laika, jo diena jau tā ir piepildīta ar dažnedažādām nodarbēm un nav laika vēl atvēlēt stundu vai divas savam ķermenim un tā uzturēšanai formā.

Cilvēki nemitīgi cenšas izgudrot dažādas diētas un ierīces, kas varētu mums palīdzēt zaudēt svaru un uzturēt sevi formā pat tad, ja netiek atvēlēta šī stunda dienā sportam, bet līdz šim vēl nav izveidotas labas alternatīvas sevis piespiešanai un intensīvam treniņam. Tas ir tāpēc, ka mūsu muskuļiem un kauliem ir vajadzīgs just svaru un grūtības, lai tie nenoārdītos un tieši tāpēc arī mūsu astronauti starptautiskajā kosmosa stacijā vismaz 2 stundas dienā nodarbojas ar sportu, lai nezaudētu savu fizisko formu!

Kas ir sports?

quarterback-67701_1280

Sports, jeb sporta spēles ir fiziska vai prāta nodarbe, kurā viens vai vairāki cilvēki sacenšas par uzvaru pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem. Sporta spēles parasti ietver kāda veida atlētismu vai tas būtu skriešanas, lēkšana, speršana vai mešana un sporta spēlēm ir raksturīgs tas, ka tajās cilvēkiem ir iesējams pilnveidot sevi, uzlabot rezultātus un iegūt labākas un labākas pozīcijas. Pastāv simtiem dažādu sporta veidu, kur vispopulārākais ir vienkārša skriešana, bet vispopulārākais skatītāju sporta veids ir futbols. Sporta sacīkstēs var piedalīties sākot no diviem līdz pat vairākiem simtiem cilvēku un viņi var sacensties vai nu individuāli vai arī sadaloties komandās mēģināt pārspēt otru komandu. Parasti komandu sporta veidos tiek veidoti turnīri un sezonas, lai katru gadu noteiktu jaunu uzvarētāju un ļautu skatītājiem just līdzi savām komandām, kad ās sacenšas ar citām komandām. Parasti uzvarētājs sporta spēlēs tiek noteikts vai nu pēc kāda noteiktas līnijas sanēršošas vai arī pēc kādām noteiktām darbībām, kā bumbas vai ripas iesišana vārtos vai pat mērķa sašaušana. Globālā sporta industrija visā pasaulē aptver vairāk kā 1 triljonu dolāru kur ietilpst gan sporta spēlētāju algas gan treneru algas gan ienākumi no reklāmām un skatīju sēdvietām.

Cilvēkiem patīk piedalīties un pat tikai skatīties sporta sacīkstes tāpēc, ka tajās var redzēt vai izjust adrenalīnu, pārspēt citur pretiniekus un galu galā kļūt par uzvarētāju. Un arī vienkārši skatoties sacīkstes var iegūt tās pašas emocijas un adrenalīnu, ja komanda, kas tev labāk patīk un kuru tu atbalsti pieveic pretiniekus. Tieši tāpēc arī visos sporta veidos tiek noteikts uzvarētājs vai arī tiek atļauts neizšķirts iznākums, bet parasti profesionāla līmeņa sportos ir izveidoti mehānismi lai nevarētu notikt neizšķirts un tiek veiktas vai nu papildus spēles vai arī kā savādāk noteikts uzvarētājs. Un daudzos sporta veidos arī vēl papildus vienkārši uzvarām tiek skaitīta statistika, un veidoti labāko spēlētāju / atlētu rankingi un arī tie piefiksēti dažādi rekordi, kurus pārsējot tad arī parasti komanda vai spēlētājs nonāk ziņās. Pasaules rekordi dažādos sporta veidos parasti tiek fiksēti tieši augstākā līmeņa sporta sacīkstēs, kur ir pietiekoši labs aprīkojums un tiesneši, kas tad arī var validēt šos rekordus.

Un sportam klāt noteikti ir jāmin arī bookmeikeri, jeb azartspēles, kur ir iesējams likt likmes uz dažādu sporta veidu iznākumu un, tieši tāpēc, ka sporta sacīkstes un spēles bieži vien ir neparedzamas, tad arī cilvēki gluži, kā kazino liek likmes un mēģina iegūt naudu izdarot pareizo izvēli par savu atlētu vai komandu.

Kopumā ņemot sports un sporta spēles ir veids, kā cilvēkiem vienam ar otru sacensties, bet to darīt kontrolētā vidē ar kontrolētiem noteikumiem, tādā veidā dodot jebkuram cilvēkam iespēju konkurēt ar visiem citiem šī sporta veida līderiem. Bet, lai varētu sacensties profesionālā līmenī jebkurā sporta veidā ir nepieciešami vairāki desmiti gadu treniņu un nemitīga slodze un savu sēju attīstīšana, jo tikai tā ir iespējams kļūt par labāko savā jomā.