Motivācija un fiziskās aktivitātes

iepriekšējos rakstos mēs noskaidrojām, ka fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas un bez tām mums nav iespējams dzīvot veselīgu un priecīgu dzīvi. Bet viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs saskaramies ikdienā ir tieši motivācijas trūkums un nespēja sevi piespiest sportot. Tāpēc šodien apskatīsim, kā tad sports un motivācija savienojas un kā tie viens otru iespaido.

Pirmkārt, jau pats vārds motivācija ir visai intriģējošs, jo cilvēks ir tā attīstījies, ka viņš ir spējīgs darīt daudz un dažādas lietas, bet mums pašiem ir jāizlemj, kuras no šīm lietām ir svarīgas un kurām tad mēs gribam veltīt savu laiku un enerģiju. Un no tāda skatpunkta tad arī varam redzēt, kāpēc mēs dažām lietām varam atrast motivāciju bet citām tieši otrādi atkal nevaram. Un sportošana, un fiziskās aktivitātes tieši arī ietilpst šajā kategorijā kurā mums ir grūti atrast motivāciju lai šīs aktivitātes veiktu katru dienu.

Motivācijas trūkums parasti ir saistīts ar to, ka nav iespējams redzēt tūlītēju atdevi no šādām fiziskajām aktivitātēm un pat ja tu katru dienu noskrietu 10 kilometrus tad liekā svara zudums būtu niecīgs un labāk redzams tikai pēc vairākiem mēnešiem. Un motivācija parasti nedarbojas uz vairākiem mēnešiem un ir vajadzīgi tūlītēji rezultāti lai varētu turpināt darīt šīs fiziskās aktivitātes. Tieši tāpēc arī cilvēki mēģina dažādi sevi apmānīt un motivēt citādos veidos, vai nu apsolot sev pēc sportošanas kādu izklaidi vai kārumu vai vienkārši mēģināt sarunāt kādu palīgu kas tevi motivētu un kuru tu motivētu skriet tajos brīžos kad kādam no jums negribas. Bet pat ar visām šīm darbībām ir sarežģīti kārtīgi uzsākt šādu jaunu ieradumu un tieši pirmās reizes un pirmie mēneši parasti ir visgrūtākie, un pēc tam šī motivācijas atrašana paliek arvien vieglāka un vieglāka jo ir jau iestrādājies ieradums un ieraduma pārtraukšana nav tik viegla.

Parasti tie cilvēki, kas ir spējīgi izmainīt savus ieradumus un iesākt sportot to dara vai nu pēc kāda ļoti emocionāla notikuma ( pazemojuma par lieko svaru, šķiršanās no mīļotā vai kāda pazīstama cilvēka zaudēšanas ) vai arī pēc ilga darba ar sevi un tāda kā sevis pierunāšanas.  Lai izveidotu sportošanas ieradumu ir vajadzīgs tiešām ilgs laiks un patstāvīga sevis piespiešana un vislabāk ir tad, ja ir iespējams katru dienu kaut mazliet pasportot un tādā veidā neizlaist pat vienu dienu un noteikti ka nekādā gadījumā neizlaist vairākas dienas, nedēļu vai vairāk laika. Jo vairāk laika paiet starp sportošanas reizēm, jo grūtāk būs atkal sevi piespiest, ja tev vēl nav izveidojies stiprs ieradums. Bet tieši otrādi, ja nu tev jau ir izveidojies ieradums, tad jo vairāk laika tu izlaidīsi, jo lielāka būs vēlme iziet paskriet vai veikt kādas fiziskas aktivitātes un pēc tam ieslīgt vecajā rutīnā būs daudz grūtāk.

Es esmu redzējis daudzus gadījumus, kuros cilvēki tiešām vienā dienā piespiež sevi un no tās dienas uz priekšu uzsāk kārtīgu sportošanu un vēl vairāk gadījumus, kuros cilvēki mēģina bet izgāžas savos sportošanas mēģinājumos. Tāpēc ir grūti spriest, kas ir tieši tie faktori, kas mums ļauj pieturēties pie plāna un sevi motivēt bet atkal citiem to neļauj.