Pārtikas produkti, kuriem vienmēr jābūt mājās

Mēs esam pieraduši, ka pilnīgi visu varam nopirkt veikalā jebkurā brīdī, tāpēc ar produktu konservēšanu un uzglabāšanu lielos apjomos īpaši neaizraujamies. Tas arī ir pareizi, jo neizmantotie produkti pēc realizācijas termiņa beigām tāpat būs jāmet laukā, tomēr, var gadīties neparedzētas situācijas, kad maltīti jāpagatavo uzreiz un nav laika pat tikt līdz vietējam veikalam. Lai jebkura saimniece varētu iziet no šādas neērtas situācijas, mājās tomēr nelielā daudzumā vajadzētu glabāt sekojošos pārtikas produktus.

Kafija un tēja

Protams, ar ko gan citu pacienāt negaidītus ciemiņus ja ne ar kafiju un tēju? Šie produkti jau parasti mājās ikvienam ir, jo arī paši mājokļa saimnieki tos regulāri lieto, taču pārliecinieties, ka jums vienmēr tie ir pieejami ar rezervi un nekad neizbeidzas. Ja pats šos produktus nelietojat, tāpat nopērciet nelielu iepakojumu, lai pacienātu viesus. Ja jums nebūs nekā cita, vismaz nebūs jākrīt kaunā, jo minimumu būsiet izpildījis.

Melnā šokolāde

Ja runa ir par negaidītu viesu cienāšanu, tad lieti noderēs arī kāds salds našķis. Mēs ieteiktu mājās glabāt melno šokolādi, jo tā garšo ļoti daudziem, turklāt tai ir garš realizācijas termiņš, bet varat glabāt arī citus konditorijas izstrādājumus un dažāds konfektes, ja vien tiem arī ir ilgs realizācijas termiņš un nav nepieciešami specifiski uzglabāšanas apstākļi. Tie var būt gan šokolādes izstrādājumi, gan žāvēti augļi, gan karameles, gan daudz kas cits.

Rīsi

Rīsi ir produkts, ko var ļoti ilgi uzglabāt, turklāt no tā iespējams pagatavot ļoti dažādus ēdienus. Rīsi var būt gan piedeva gaļas ēdieniem, gan arī pamatēdiens, ja tiek gatavots risoto vai saldais ēdiens, ja tiek gatavoti rīsu cepumi vai putra. Ja jums mājās būs rīsi, visticamāk, kopā ar citiem mājās esošajiem produktiem, kaut kā varēsiet iziet no situācijas un pagatavot gardu, pilnvērtīgu maltīti. Tāpat varat glabāt makaronus, griķus, lēcas vai citus graudaugu produktus, ko viegli var izmantot kā pamatu dažādiem ēdieniem.

Saldētas ogas un dārzeņi

Ļoti laba produktu uzglabāšanas metode ir saldēšana. Saldēt var gandrīz visus dārzeņus un ogas un tie saglabāsies svaigi un garšīgi ļoti ilgi. Ja jums saldētavā vienmēr būs šie produkti, varēsiet pagatavot kādu vienkāršu desertu, vai arī kopā ar kādiem graudaugu produktiem, varēsiet pagatavot gardu, veģetāru pamatēdienu.

Kārtainā mīkla

Visbeidzot, mājās vienmēr jābūt kārtainajai mīklai. Tad jūs pavisam noteikti vienmēr varēsiet iziet no jebkuras situācijas, jo varēsiet saviem viesiem vai ģimenei pagatavot siltus, gardus kruasānus vai pīrādziņus. Kārtaino mīklu droši var saldēt, līdz ar to, tā tik ātri nebojāsies, taču arī ledusskapī uzglabātai tai vajadzētu turēties svaigai diezgan ilgi.

Motivācija un fiziskās aktivitātes

iepriekšējos rakstos mēs noskaidrojām, ka fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas un bez tām mums nav iespējams dzīvot veselīgu un priecīgu dzīvi. Bet viena no lielākajām problēmām, ar ko mēs saskaramies ikdienā ir tieši motivācijas trūkums un nespēja sevi piespiest sportot. Tāpēc šodien apskatīsim, kā tad sports un motivācija savienojas un kā tie viens otru iespaido.

Pirmkārt, jau pats vārds motivācija ir visai intriģējošs, jo cilvēks ir tā attīstījies, ka viņš ir spējīgs darīt daudz un dažādas lietas, bet mums pašiem ir jāizlemj, kuras no šīm lietām ir svarīgas un kurām tad mēs gribam veltīt savu laiku un enerģiju. Un no tāda skatpunkta tad arī varam redzēt, kāpēc mēs dažām lietām varam atrast motivāciju bet citām tieši otrādi atkal nevaram. Un sportošana, un fiziskās aktivitātes tieši arī ietilpst šajā kategorijā kurā mums ir grūti atrast motivāciju lai šīs aktivitātes veiktu katru dienu.

Motivācijas trūkums parasti ir saistīts ar to, ka nav iespējams redzēt tūlītēju atdevi no šādām fiziskajām aktivitātēm un pat ja tu katru dienu noskrietu 10 kilometrus tad liekā svara zudums būtu niecīgs un labāk redzams tikai pēc vairākiem mēnešiem. Un motivācija parasti nedarbojas uz vairākiem mēnešiem un ir vajadzīgi tūlītēji rezultāti lai varētu turpināt darīt šīs fiziskās aktivitātes. Tieši tāpēc arī cilvēki mēģina dažādi sevi apmānīt un motivēt citādos veidos, vai nu apsolot sev pēc sportošanas kādu izklaidi vai kārumu vai vienkārši mēģināt sarunāt kādu palīgu kas tevi motivētu un kuru tu motivētu skriet tajos brīžos kad kādam no jums negribas. Bet pat ar visām šīm darbībām ir sarežģīti kārtīgi uzsākt šādu jaunu ieradumu un tieši pirmās reizes un pirmie mēneši parasti ir visgrūtākie, un pēc tam šī motivācijas atrašana paliek arvien vieglāka un vieglāka jo ir jau iestrādājies ieradums un ieraduma pārtraukšana nav tik viegla.

Parasti tie cilvēki, kas ir spējīgi izmainīt savus ieradumus un iesākt sportot to dara vai nu pēc kāda ļoti emocionāla notikuma ( pazemojuma par lieko svaru, šķiršanās no mīļotā vai kāda pazīstama cilvēka zaudēšanas ) vai arī pēc ilga darba ar sevi un tāda kā sevis pierunāšanas.  Lai izveidotu sportošanas ieradumu ir vajadzīgs tiešām ilgs laiks un patstāvīga sevis piespiešana un vislabāk ir tad, ja ir iespējams katru dienu kaut mazliet pasportot un tādā veidā neizlaist pat vienu dienu un noteikti ka nekādā gadījumā neizlaist vairākas dienas, nedēļu vai vairāk laika. Jo vairāk laika paiet starp sportošanas reizēm, jo grūtāk būs atkal sevi piespiest, ja tev vēl nav izveidojies stiprs ieradums. Bet tieši otrādi, ja nu tev jau ir izveidojies ieradums, tad jo vairāk laika tu izlaidīsi, jo lielāka būs vēlme iziet paskriet vai veikt kādas fiziskas aktivitātes un pēc tam ieslīgt vecajā rutīnā būs daudz grūtāk.

Es esmu redzējis daudzus gadījumus, kuros cilvēki tiešām vienā dienā piespiež sevi un no tās dienas uz priekšu uzsāk kārtīgu sportošanu un vēl vairāk gadījumus, kuros cilvēki mēģina bet izgāžas savos sportošanas mēģinājumos. Tāpēc ir grūti spriest, kas ir tieši tie faktori, kas mums ļauj pieturēties pie plāna un sevi motivēt bet atkal citiem to neļauj.

Sportot un mācīties vienlaikus?

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, tad mūsdienās cilvēkiem ir jāsporto, lai varētu kļūt slaidi un lai varētu uzturēt savus muskuļus un kaulus veselīgus un stiprus. Bet tā, kā sportošanai ir jāveltī dienā visai ievērojam laiks, tad liela daļa cilvēku cenšas kaut kādā veidā apvienot sportu ar mācībām vai strādāšanu, lai varētu paveikt vairākas darbības vienlaikus. Ir dažādi veidi, kā to panākt, bet vispopulārākie ir:

Skriet un klausīties e-gramatas – Man, personīgi, vislabākais veids, kā es varu apvienot sportu ar kaut ko citu ir dienā mēģināt noskriet aptuveni 10 kilometrus un tajā pašā laikā klausīties dažādas interesantas audio grāmatas. Es esmu iemanījies klausīties šādas grāmatas pat uz 2x vai 3x lielāku ātrumu nekā tās parasti skan un tādā veidā stundas skrējienā es varu noklausīties 2-3 stundas materiālu. Es pats klausos dažādas zinātniskas grāmatas un arī zinātniskās fantastikas grāmatas, kā arī autobiogrāfijas un tās visas man palīdz gūt iedvesmu savam darbam
Skriet uz skrej-celiņa un skatīties filmas vai kāda cita veida video materiālus – ja tev mājās ir skrej-celiņš tad tu vari dienā stundu pavadīt uz šīs uzpariktes un to novietot vai nu pretim televizoram vai datoram un tādā veidā piestrādāt pie savas fiziskās formas un reizē arī vai nu izklaidēties vai izglītoties. Šis ir ļoti labs paņēmiens, bet tev būs jāuzstāda sev noteikts grafiks jo pretējā gadījumā ātri vien tu par skrej-celiņu aizmirsīsi un tas stāvēs stūrī krādams putekļus.
Iet uz skrej-celiņa un vienlaicīgi strādāt pie datora – Ja tev ir darbs pie datora vai arī tu pats esi uzņēmējs, tad tev ir unikāla iespēja novietot skrej-celiņu pie stāvošā galda un vienlaicīgi iet un strādāt, lai varētu iegūt gan labu fizisko formu gan arī vienlaicīgi padarīt savus darbus. Ātrumam ar kādu tu iesi ir jābūt lēnam un pie intensīvākiem darbiem tu noteikti pat apstāsies, jo šādi ir daudz grūtāk koncentrēties, bet visā visumā šī ir ļoti laba metode!
Izmantot stāvošo galdu, lai nebūtu visu dienu jāsēž – Ja tu tomēr nevari vienlaicīgi strādāt un iet, tad tu vismaz vari iegādāties stāvošo galdu un nevis visu dienu sēdēt, bet gan stāvēt visu, vai vismaz daļu no savām darba stundām. Stāvot cilvēka ķermenim ir daudz vieglāk un netiek likts tik daudz noslogojums uz muguru un mugurkaulu un vienlaicīgi arī tiek mazliet trenēti kāju muskuļi, kuriem tad tevi ir jānotur.
Braukt ar velo-trenažieri un klausīties, lasīt, mācīties – Arī velo-trenažieris ir ļoti labs veids, kā trenēties un tajā pat laikā arī iegūt papildus labumu skatoties, klausoties vai lasot kaut ko interesantu vai aizraujošu. Tāpēc, ka uz velosipēda sēžot tu nekusties tik daudz, kā tas notiek uz eliptiskā trenažiera, tad tu vari daudz labāk koncentrēties uz tiem darbiem, ko tu dari.
Svaru zāle klausīties audio grāmatas – Un vēl viena iespēja ir arī doties uz svaru zāli un nevis vienkārši klusumā vai mūzikas ritmā trenēt muskuļus bet gan arī ielikt austiņas un klausīties kādu audio grāmatu vai kaut ko līdzīgi interesantu, lai varētu izklaidēties/izglītoties un tajā pat laikā arī uzturēt sevi fiziskajā formā.

Pirmajā reizē, kad tu kaut ko tādu mēģināsi varētu būt, ka tu nevarēsi koncentrēties ne skriešanai ne tam ko tu skatīsies vai klausīsies, bet ar laiku tavs ķermenis un tavas smadzenes pieradīs un tad šī stunda dienā liksies, ka paiet daudz ātrāk nekā tas būtu tad, ja tu vienkārši ietu skriet / braukt / iet vai cilāt svarus klusumā vai klausoties mūziku.

Sports sevis pilnveidošanai

Cilvēka ķermenis ir attīstījies tā, ka mums ir nepieciešamas fiziskas nodarbes, lai mūsu muskuļi neatrofētos un mūsu kauli nepaliktu pārliku vāji. Tieši tāpēc arī mūsdienās, kad liela daļa no cilvēkiem savu darba dienu pavada sēžot pie datora, muguras sāpes, kāju sāpes un vispārīgs nogurums ir viena no lielākajām cilvēku problēmām. Ja mēs paskatāmies uz to, kā cilvēki dzīvoja pirms 5000 vai 10000 gadiem, kas ir vidēji tikai 100 līdz 500 paaudzes senā pagātnē tad ir redzams, ka cilvēkam bija nemitīgi jālieto savi muskuļi lai medītu dzīvniekus, audzētu augus un aizsargātu sevi no citiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Bet pēdējo pāris simtu gadu laikā mēs esam attīstījušies tādā ātrumā, ka tagad tikai 1% cilvēku ir jāiesaistās ēdiena audzēšanā un mums vairs sevi nav jāsargā no meža dzīvniekiem un citām līdzīgām briesmām. Un tieši tāpēc arī mūsu muskuļi vairs netiek lietoti tik daudz, cik tas bija pagātnē, un tas noved pie vispārējas ķermeņa atrofēšanās un daudz, dažādām sliktām izjūtām. Arī pārvietošanos mēs esam aizstājuši ar velosipēdiem, motocikliem, automašīnām, autobusiem, kuģiem un lidmašīnām un tāpēc pat staigāšana no punkta A līdz punktam B vairs nav pietiekoša lai noturētu fizisko formu.

Mums taču visiem patīk skatīties uz skaistiem un slaidiem ķermeņiem neatkarīgi vai tu esi Vīrietis vai Sieviete un tas ir tāpēc, ka mūsu smadzenes ir attīstījušās atpazīt slaidu ķermeni, kā stipru indikatoru tam, ka šis pretējā dzimuma pārstāvis ir spēcīgs, vesels un viņam ir labi gēni, kurus tad mēs varētu savienot ar saviem, lai veidotu atvases. Tāpēc arī dažādās reklāmās vienmēr tiek rādīti slaidi un sportiski ķermeņi kas uzreiz piesaista uzmanību.

Lai iegūtu skaistu ķermeni ir nepieciešams sports un savu muskuļu nodarbināšana, kā arī tauku nodzīšana ar kaloriju dedzināšanu. Un tā, kā mūsdienās cilvēkiem fizisku darbu ir jādara aizvien retāk, tad mums ar sportu ir jānodarvojas savā brīvajā laikā un vai nu jāiet uz trenažieru zāli vai arī jādodas ārā skriet, lai varētu sadedzināt tās liekās kalorijas un uzturēt savus muskuļus formā. Ja tu vēlies noturēt sevi fiziskā formā tad dienā pietiek vien ar stundu fizisko aktivitāšu, bet ja tu centies palielināt muskuļu masu vai nodzīt taukus, tad tev vajadzēs sportot vairāk un noteikti arī ieturēt pareizu diētu, kas paredzēta šādai slodzei. Bet lielai daļai cilvēku šādas ikdienas fiziskās aktivitātes ir liekas un tādām vienkārši nav laika, jo diena jau tā ir piepildīta ar dažnedažādām nodarbēm un nav laika vēl atvēlēt stundu vai divas savam ķermenim un tā uzturēšanai formā.

Cilvēki nemitīgi cenšas izgudrot dažādas diētas un ierīces, kas varētu mums palīdzēt zaudēt svaru un uzturēt sevi formā pat tad, ja netiek atvēlēta šī stunda dienā sportam, bet līdz šim vēl nav izveidotas labas alternatīvas sevis piespiešanai un intensīvam treniņam. Tas ir tāpēc, ka mūsu muskuļiem un kauliem ir vajadzīgs just svaru un grūtības, lai tie nenoārdītos un tieši tāpēc arī mūsu astronauti starptautiskajā kosmosa stacijā vismaz 2 stundas dienā nodarbojas ar sportu, lai nezaudētu savu fizisko formu!